ZIEMEĻKURZEME OK : Latviešu Jukolas stāsti. III daļa. Ainārs. Ilze. Andris. Mareks. Artūrs.

Monta.

Tince,

Silva,

ŠODIEN PĒRK TORTI:

Aizmirsu paroli

Aizvērt

JAUNUMI

Latviešu Jukolas stāsti. III daļa. Ainārs. Ilze. Andris. Mareks. Artūrs.

Pievienots: 25 Jun 2013 || Pievienoja: Mārtiņš || Komentāri: 4 ||

Noslēdzot iedvesmojošo OKZK šīgada Jukolas-Venlas piedzīvojumu stāstu seriālu,
šodien dalāmies ar 4 kungu un 1 dāmas stāstu. Divi no kungiem dalās piedzīvojumos par to, kādām izjūtām gaidīti un pavadīti OK "Ziemeļkurzeme" un citu latviešu starti no attāluma - sekojot notikumiem lielajos TV vai mazajos viedtālruņu ekrānos.

"OKZK Mauc" darbībā. Foto: Jānis Brauns.

Aināra stāsts
"OKZK Spīd" - 7.etaps. OKZK rindās Jukolā no pirmsākumiem.

"Komanda šogad nostartēja lieliski. Pats ar savu sniegumu neesmu apmierināts. Spēks pietiktu lai vismaz nosargātu esošo vietu, bet vairākas nepiedodamas kļūdas un rezultātā zaudētas 22 vietas. Varēja sajust, ka blakus vairs nav vājāku konkurentu, un katra kļūda var maksāt vairākas vietas, kuras pēc tam atgūt ir gandrīz neiespējami. Apvidus, iespējams, bija no visām reizēm vistuvāk mums pierastajam, bet ātrumā, pieļaujot sīkas paviršības, varēja itin viegli kļūdīties."

Aināra karte un ceļš (liela)

Ilzes M. stāsts
"OKZK Rada" - 3.etaps. Lieliska debija tur.

"Šī bija mana pirmā Venla/Jukola. Bailes no nezināmā. Bet tā īsti vēderu čokurā sāka vilkt, pēc masu starta, redzot, kādā ātrumā pirmā etapa "pūlis" ienesās mežā un tā arī līdz šim brīdim nesaprotot, kā tas mežā var izšķīst.
Mežā sapratu, ka ne visi ir tādas raķetes un, ka ir vagoni, kuriem pat es tieku garām. Dīvaini, ka augstumlīknes, no kurām es iepriekš nedaudz baidījos, vismaz tās, kuras piefiksēju mežā ar domu, nu tūlīt būs jārāpjas, visas veda uz leju, tā arī nepiefiksēju, kad uzrāpos atpakaļ. No biezokņa izskrienot pie pēdējā punkta, enerģiju finišā nenoliedzami piešķīla skaļais "Ilze, labi!" un pēc finiša - atbalsts no mājām, kur es esot manīta pie kontrolpunkta tiešraidē, jo skrēju pa priekšu līderkomandas 4. etapam, savas pozīcijas noturot līdz pat finišam.

Paldies, visiem, kas juta līdzi."

Andra stāsts
"OKZK Spīd" - 3.etaps. Viens no OKZK Jukolas veterāniem. Garo nakts etapu veicējs.

"Ceļš šoreiz bija nedabīgi īss/ātrs.
Vai pie vainas bija iepriekš negulētā nakts, laba kompānija, ātrs autobuss un prāmis, vai kas cits, vai viss kopā... ! Arī meitenes šķiet mežā īsti nebija ieskrējušas kad ārā jau bija

!
Un tā tuvojās vīru starts, trešais etaps nav tas pateicīgākais, lai ietu startu apskatīt, taču šoreiz kaut kā iznāca aizvilkties un pat ļoti labā vietā iekārtoties, tiesa viens vīrels nāca klāt un kaut ko svešā mēlē nikni uz mani/mums runāja, bet es jau neko tāpat nesapratu

... !
Un nu jau pienācis brīdis, kad dodos „aplokā” iekšā. Dīvaini, ka šogad nevarēja monitoros apskatīt kurā vietā atrodas komanda/dalībnieks, bet šoreiz varbūt tas bija tikai labi, jo domāju, ka negribēju pirms sava starta uzzināt, kurš no meža iznāk Mārtiņš !!!
Karte saņemta un dodos mežā iekšā. Pirmā punkta virzienā iemīta skaista „zilonene”, pa to tad arī uz priekšu. Tā arī nepamanīju kurā vietā „zilonene” uzgāja uz kartē iezīmētās takas. Ar nelielu līkumiņu veiksmīgi apmeklēju 1KP. Skrienot uz 2.KP pieķeru vienu kārnu orientieristu, kura zilās zeķes (īpaši pret kalniem) tad arī manu acu priekšā rēgojās līdz pat gandrīz 8.KP. Viss gāja gludi, lai arī viņš bija nedaudz par ātru, priekš manis, īpaši jau skrienot kalnos, kad viņam bija jānes augšā par kādiem 15-20kg mazāk es vienalga pamanījos nepazaudēt saikni ar karti. Un tad vienā mirklī sajutos tā kā novirzījies pa labi (arī zilās zeķes priekšā bija). Papētīju karti un sapratu skrienot uz 8.KP esam novirzījušies pa kalna kori uz labo pusi. He, skatos zilās zeķes stāv un pēta karti

, bet man viss skaidrs, reku kalna gals un vairāki akmeņi, tagad tikai purviņam pāri un KP ielokā. Nu labi purvam esmu pāri ieloki arī ir, bet kur KP, tā nu jau esmu par augstu un tagad pa zemu, bet tagad par daudz pa kreisi. Nu labi piesienos taciņas līkumā un tulīt jau arī 8. rokā, taču minūtes 3-4 ir pazaudētas.
Izrādās, ka aiz zilajām zeķēm, lai arī nedaudz par ātru tomēr skriet bija labāk, saprotu, ka lasīt karti un skriet pa šo apvidu nespēju ne tuvu tik ātri. Arī ātrais skrējiens, sākumā, ievieš savas korekcijas. Palicis viens pamazām ielasos kartē un šķiet, ka viss ir labi, bet uz 14. un 15.KP stulbi pamanos atstāt uz katru pa pāris minūtēm un arī vagoni kaut kur pazūd.
Un tā garajā etapā uz 23.KP esmu palicis gluži viens un tad vēl ielienu purvā jūtu, ka ātrums pretīgi nokrities. Labi, ka izlienot no purva ir iespēja ielekt vienā smukā vagoniņā ar kuru tad arī veicu otru pusi garā etapa. Tad vēl skrienot uz 26.KP velnsviņuzinakāpēc pusceļā izdomāju aizskriet apskatīt ne sava KP numuru un sajust sāpes ceļgalā un tad jau līdz beigām bija iemesls skriet lēnāk. Taču finišā saņēmos un kādu „čupu” apdzinu (izrādās otros etapus).
Nu tad darbiņš padarīts, OK sadzirdēts un nekādas vairs vēlēšanās negulēt, tāpēc uz telti prom ķert krākulīti. Biju visai šokēts, ka pamanījos pazaudēt 77 vietas, vēlāk gan izpētīju – pāris minūtes varētu par 40 vietām (ja pareizi sapratu) šo ne tik glaimojošo skaitli samazināt.
Prieks par gan savas komandas, gan par visu OKZK komandu veikumu, nākamgad būs ko iespringt, lai neapkaunotu izcīnītos numurus!
Dīvaini, ka, lai arī rezultāti ir visnotaļ labi, lai neteiktu vairāk, personīgi man šī bija emocionāli visnabadzīgākā Jukola. Lai kā arī būtu, cienījamais treneru korpuss, ierakstiet lūdzu mani nākamā gada Jukolas sarakstos... !"

Mareka stāsts
OKZK Līdzjutēju komanda. Skrējis tur. Arī lauzis ribas tur. Skries atkal.

"Pēc dažiem neveiksmīgiem gadiem Jukolā šogad pats nepiedalījos. Izrādījās, ka līdzi sekošana ir ne mazāk spraiga, īpaši jau, ja mūsu komandas un latvieši vispār rāda tik fan-tas-tis-ku sniegumu! Man gan gluži tik kvalitatīva līdzjušana nesanāca, kā varēja būt citos apstākļos. Nedēļas nogale kopā ar ģimeni un draugiem tika pavadīta viesu namā pie jūras, netālu no Ziemupes. Dienā epizodiski izsekoju līdz meiteņu lieliskajam startam. Pirms Jukolas starta ļoti simboliski izskrēju basām kājām pa pludmali dažus kilometrus saulrietā. bet tad, kad bija jāsāk: datora modems izrādījās nespējīgs saķert pietiekoši jaudīgu internetu, lai kautko nopietni skatītos. Nācās iztikt ar online rezultātiem telefonā. Pirmajiem diviem etapiem (Valdis un Mārtiņš - stipri kā etiķis) izsekoju līdz. Ne visi apkārt saprata, kāpēc ir sajūsmā jākliedz pēc pusnakts par kautkādiem cipariņiem telefona displejā

bet tad, kad otrais etaps tuvojās beigām, telefona baterija izbeidzās un mana līdzjušana līdz ar to arī devās pie miera.
Kad cēlos no rīta, lai pasekotu līdz, kā mūsējiem iet pēdējā etapā... izrādījās ka Ziemeļkurzeme ir tik laba, ka paspējusi jau finišēt.

Patiešām lepojos ar mūsu meiteņu un vīru lielisko sniegumu. Un nākošgad plānoju piedalīties, neceriet ka tiksiet no manis vaļā!"

Artūra stāsts:
OKZK Līdzjutēju komanda. Pats bijis-skrējis tur vairākkārt.

"Šogad Jukolā "piedalījos" attālināti, no Latvijas baudot somu preses dienesta rūpes par līdzjutējiem. Šai ziņā Jukolai arī šogad viss noorganizēts visaugstākajā līmenī.
Iekārtoju datorā nelielu komandcentru: vienā logā stafešu līderu rezultāti, vēl vienā - OKZK laiki radio-punktos un vēl trešajā - TV tiešraide. Un fanošana varēja sākties..
Piecas minūtes līdz Venlas startam. TV tiešraidē tūkstots meitenes mīņājas starta zonā un uztraukums gandrīz kā pats piedalītos. No TV komentētājiem var saprast, ka somu valodā parādījies jauns vārds - "bertuks", ar ko, acīmredzot, tiek saprasts „orientēšanās stafetes pirmā etapa pārliecinošs uzvarētājs”. Nu un somi diskutē savā starpā, kurš nez’ būs šī gada bertuks. Vēl viens jaunums – izskatās, ka jukolieši ir atteikušies no muzikālā pavadījuma Venlas un Jukolas startos. Tātad vidējais startētāja pulss šogad par kādiem 20 sitieniem minūtē mazāks kā citus gadus. Bet varbūt vienkārši TV ierakstā nevarēja dzirdēt?
Starts! Un tad jau spēj tik visam izsekot. Līderes pirmajā radio-punktā, OKZK pirmajā radio-punktā, kādā brīdī TV tiešraidē tuvplānā pazib oranž-baltais krekls, kādā brīdī pat divi viens pēc otra - ar pāris minūšu starpību. Līderes finišā. Stafešu maiņa un nākamais etaps.
Tā kā vienlaicīgi sanāk sekot līdz gan vairākām OKZK komandām, gan līderēm, gan latviešiem vispār, tad garlaicīgi nav nevienu brīdi. Jau Venlas finišā ir skaidrs, ka šis būs OKZK un latviešu gads!
Dažu stundu pārtraukums un tad jau arī saldais ēdiens – Jukola. TV tiešraidē 1. etapa starts izskatās aizdomīgi pa gaišo, laikam jau platuma grādi tādi. Līderi pirmo radio-punktu sasniedz kaut kādā kosmiskā ātrumā. Kas viņiem tur, K-punkts atkal kilometru pa marķēto distanci? Vai varbūt mežs kā Pierīgā? Bet Valdis arī turpat netālu – „maģiskā 200-nieka” robežās. Un ir sajūta, ka OKZK lauciņā viss notiks pēc plāna un varbūt pat virs. Pirmajā etapā latvieši vispār piesaka sevi kā orientēšanās lielvalsts pārstāvjus. TOP 6 – veseli divi.
Jukolai pasekoju līdz kādiem 3:00, lai pāris stundiņas pagulētu un ap 5:30 atgrieztos pie izšķirošajiem notikumiem. Pieslēdzos brīdī, kad līderkomandas burtiski nupat bija uzsākušas 7. etapu. Thierry divarpus minūtes priekšā otrajai vietai un ir skaidrs, ka ar to viņam pietiks līdz pašām distances beigām. Nākamais moments – ar drebošu sirdi skatāmies OKZK situāciju distancē, nemaz nemēģinot minēt, kura simtnieka ietvaros tagad esam un... wow, Aigars joprojām ap 200-to!
Jā, un beigās nebija tālu līdz tam, lai OKZK-1 savu 7. etapu ielaistu mežā, kamēr līderu 7. etaps vēl nav finišējis. Tas laikam nākamais līmenis, uz ko tiekties!"

Tiekamies nākamgad Kuopio!

Komentāri:

Ilzei M - expressintervija @ 26 Jun 2013, 09:46 teica:

Kā pievērsies orientēšanās sportam, vai pamudinājums nāca no vīra, brāļa vai kāda cita?

Cik ilgi jau nodarbojies ar o-sportu, cik ilgi vēl plāno?

Kāpēc tieši o-sports, kāpēc ne, piemēram, florbols vai amatieru teātris?

Kā zināms, pašmotivācija ir pro atlētu panākumu atslēga. Kas Tevi motivē trenēties?
Varbūt vēlies kādam kaut ko pierādīt vai no kaut kā bēdz/dzenies pakaļ?

Kādi ir Tavi mērķi, ko tu vēlies sasniegt o-sportā (neskaitot iekļūšanu Jukolas 1. komandā)?

Vai mērķu sasniegšanai netraucē/palīdz pēdējo piecu gadu dažādā pieredze mīlas frontēs?

Vai var sagaidīt, ka "atbalsts no mājām" - tavi lielākie fani, vīrs un bērni, arī reiz kuplinās orientieristu rindas?

Nobeigumā, skatoties uz tavu fantastisko progresu - no "ofisa dārzeņa" uz stabilu skrējēju, ko Tu ieteiktu citiem jaunajiem o-sporta censoņiem?

p.s. Paldies par atgriezto kompasu un treniņkartēm. Izskatās, ka Tev noderēja. Kumelīšu tēja joprojām Tevi gaida! smile