Lai gan ar karti rokās (lasi - orientējies) esmu ne mazāk kā 27(?) gadus, piedalīties 100% fotoorientēšanās pasākumā līdz šim kaut kā nebij sanācis. (Nu labi, ir nācies saskarties ar šo dažos piedzīvojumu mačos)

Šeit gan jāpiebilst, ka lielas jēgas no šitās ķēmošanās nebija, jo jau pirms mača izlasot nolikuma punktus:
1)    Komandas rezultātu nosaka, Starta – finiša laiks un kontrolpunktos iegūtie punkti.
2)    Katrs kontrolpunktā iegūtai punkts tiek atskaitīts no starta – finiša laika.
3)    Vienāda rezultāta gadījumā, tiks vērtēts komandas vizuālais tēls.
4)    Par sacensību uzvarētāju kļūst komanda ar mazāko laiku.

bija skaidrs, ka:
1. Iespēja ka ir vienāds rezultāts un tiek vērtēts vizuālais ir 1%.

Savukārt, vērtēšanas princips noteica ka:
1. Organizatori piedāvā uzvarēt sacensībās šādi - Aiziet distancē 5 minūtes, atrast KP ar vērtību 1 punkts un atnākt atpakaļ : 11:00(starts) - 11:05(finišš) - 1(punkti) = 4.  Ok, ne tik brutāli, bet principā tā.  :)
T.i. nedaudz pārsteidza tas, ka nebija nekādas motivācijas atrast maksimāli daudz (visus) KP.

Bet, nu, īsti hipji jau nolikumus neņem pierē, tapēc baudījām pasākumu par "visu naudu".

Pasākuma sākumā manāmi pārsteidza tas, ka startēs aš 18 komandas. Svētdienas rītā, pēc ballēm? Maniaki!

Stara brīdī atveram aploksnes un ieraugam sekojošo(varat mēģināt atminēt kur atrodas katrs attēls pirms lasāt tālāk):

Īsumā čelendžs tāds - 13(!) fotokontrolpunktu attēli ar dažādām punktu vērtībām, jāsaprot, kur attēlotais varētu atrasties, tur jānokļūst un jāizpilda papilduzdevums.

Starts.
Kamēr hipiji cenšas atzīmēt kartē iespējmās objektu atrašanās vietas un saplānot distanci, konkurenti kaut kā diezgan ātri pazūd distacē.
Šeit gan jāsarūgtina mūsu fani ar to, ka bilance pēc bilžu apskates bija šāda:
Zinām 1,2,3,4,5,8,9,11,12 un pēc pamatīgām pārdomām arī nr. 10. (kā vēlāk izrādījās - tomēr nr 1 nezinām)
Nav pat ne mazākās jausmas - 7(šitādas plāksnes var būt dajebkur) un 6 (jau zināju ka ne jau bez iemesla man zivis īpaši negaršo)
Kategorijā "Itkā kaut kur redzets i" - nummurs 13.

Saklikšinām zināmos punktus kartē, savelkam maršrutu un aiziet. Ar domu, ka "jāņem mēle", t.i. jāņem gūstā vietēji lai izdibinātu info par nezināmajiem punktiem.
Šīs reizes komandas sastāvs mums nozīmē ka neskrienam, bet ātri ejam. Šoriez nez kāpēc Sanita izrāda vēlmi skriet. Hm, sports tiešām dara brīnumus ar sievietēm... ;)

Sākam ar nr. 5, uzdevuma šeit nav, atzīmi un pirmo punktu dabūjam uzreiz.
Tālāk ņemam nr. 10. Jā, esam pareizi sadomājuši, tiešām, pie Martinelli ir pareizā vieta! Papilduzdevums - Pūre esot uzražojuši konču izlasi "9 pakalnu trifeles" .  Žetons viņiem, bet kā es varu zināt kādas garšas trifeles tai kastītē ir???
Sarakstām garšas kādas varam iedomāties ar domu - uzdevums izpildīts puktus dabūsim. Ne s**** (atvainojos)! Izrādās, tikai par katru pareizo atbildi pienākas punkts, eam uzminējuši tikai vienu!!! Nē, tā neies  ņemam lapu atpakaļ iesim meklēt pareizās atbildes.
Vispirms ar savu ierašanos iepriecinājām RIMI publiku un darbiniekus. Negribētu atrasties apsarga vietā, kad viņa objektā ierodas šitādi tipiņi... Izrādās, lielveikalā neko par tādām končām nezin (paldies atsaucīgajiem darbiniekiem). Bet vismaz pierakstām garšas kādas te atrodamas.
Nākamā ideja - ja jau Pūres bilde ir pie Martinelli, tad pie viņa tak tās končas arī ir. Saimnieks bij manāmi pārsteigts par pirmajiem agrajiem viesiem, bet kā vienmēr nesatricināms. Par tādām končām gan neko nezinot, visu citu - laipni lūdzu. ;(
Nākamais mēģinājums - Tūrisma cents. Ciet! Dziļi neieslīgstot turpmākajā procesā - atbildi atradām tikai tad kad sapratām ka var jau atbildes atrast arī internetā.(nopērc tak vienreiz smārtphōnu) Un arī turpmāk, ja ko nezinājām, meklējām turpat. Ja drīkst lirisko atkāpi, tad šādī uzdevumi, kurus var atrisināt internetā, droši vien nav visai korekti pret tiem kam nav līdzi attiecīgā tehnika. Un daudz interesantāk bija baidīt rīta bulkas pērkošos tantukus RIMI, nekā  rakņāties internetā.

Loģiski, ka nākamais jāņem nr. 4, vai Radošā sēta. Siena ir tiesneša nav. Nu kur var neiet! Izrādās tomēr ir, bet trepju augšā. Kompliments no tiesneses par izskatu. Paldies, Jūs, tiesneši arī visi izskatījāties ļoti labi!  ;) Uzdevums - atlasīt no visādu dīvainu kalnu nosaukumiem Talsu pakalnus. Īzī! Pie reizes mēģinu izdabūt info, vai apkārtnē nav redzēta zivs. t.i. vējarādītājs ar zivi. Nesaka. Kā tad mēs tā talsinieki nezinot. Nu piedodiet, mēs jau nav no Talsiem, mēs i no Laidz, mums zīvs i ezerā. ;)

Turpat uz ielas nopratinot kādu ģimenīti iegūstam info par nr. 13. Paldies viņiem un arī visiem pārējiem, ko pratinājām. Neatteica neviens! Lai gan jāsaka, ka par to nelaimīgo zivi variantu bija miljons. Un katrs savādāks. ;)
Visā šajā sākuma epopejā bijām palaiduši garām nr. 2, kas bija turpat uz Lielās ielas, bet kaut kā neveiksmīgi bijām to atzīmējuši kartē, līdz ar to aizmirstot sazīmējot maršŗutu. Tas nozīmē, ka stāsta beigās mēs te vēl atgriezīsimies...

Tātad - tālāk KP 12 vai Talsu pogas. Papilduzdevumā - jautājumi par Talsu ezera un pilskalna vēsturiskajiem nosaukumiem, un teiku par trīs brāļiem kam kaut kā laika gaitā sanākusi darīšana ar pilskalnu.
Labi, labi, esmu dumš. Ņemam uzdevuma lapiņu līdz, pa ceļam sadomās un pirms finiša atgriezīsies. Ejam tālāk, Atkal jāizmanto internets. Savā "tā saucamajā telefonā" neko nevaru saspaidīt, nepalīdz arī "zvani draugiem".
Vienvārdsakot, viss Te ir slikti.

Un tad mums NOVEICĀS. Vienkārši uzgājām virsū KP nr. 7, kas izrādījās laukumā pie Tautas nama. Tajā brīdī droši vien vajadzēja mest visu pie malas un iet spēlēt superbingo. Vai ko cilvēki spēlē svētdienu rītos. Beidzot būtu vismaz nauda, ja jau pie Pūres megabalvas par uzvaru mums nebija lemts tikt...

Tālāk saulīte jeb KP nr. 13. Jautājumi par novada(pilsētas?) ģērboni. Nē, Jūs nopietni domājāt, ka es zinu cik lapu ir tai ģerboņa vainagā? ;)

Un te arī lielākā kļūda. Bijām svēti pārliecināti, ka Nr. 1 bilde ir no pieminekļa Koklētājs.  Varbūt,  ejot uz Soda priedi, garām 1905 gada piemineklim tomēr vajadzēja pacelt galvu un paskatīties uz to....
Kp pie "Talsu rokas" (9.) vērtīgs punktu izteiksmē - 12, bet uzdevums viegls, atrisinām to ar līdziedotās Talsu kartes palīdzību. Tālāk sauleskalna estrāde (kp nr. 8). - Jānosauc tāda čupiņa ar mūziķiem no Talsiem.
Neesmu pārleicināts, vai Lepers ir mūziķis, bet nu "Mazcenas telefonu" jau nemūziķis nemaz nenodziedātu. Derēja.
Tālāk abas baznīcas - Katoļu (kp 3) un Luterāņu (kp 11).  Ak jā, pirms tam kartē izlasījām, ka Lielajā ielā atrodas ieverojama ēka ar vējarādītāju un sapriecājāmies, ka beidzot zivs mistērija atrisināta! Gribēj gan.... Vējrtādis ir, bet nav zivs. Tiešām senajos laikos nezināja, ka jāliek zivs veida vējrādis? Buržuji!

Pie luterāņu baznīcas trāpam tieši uz iesvētību beigām. Visa sēta ar skaisti ģērbtiem baznīcēniem. Man liekas, ka viņiem tieši trūka tur tādi divi dīvaiņi kā mēs, lai sanāktu peizāžs kā Rozentāļ Jāņa gleznā "no baznīcas"...
šeit mums noveicās otreiz - Tiesneses paziņo uzdevumu - uzrakstiet, cik Talsos ir baznīcu, un tad VISAS ČETRAS nosauciet! Paldies! Jautri mums un viņām, bet šio mēs tiešām paši zinājām. ;) Kamēr Sanita raksta baznīcas, es uzbāžos baznīcēniem ar savu zivi. Pieļauju, ka no malas skats nebija sliktāks kā Kannu kinofestivālā....
Savācam savus punktus par baznīcām un tālāk - ideju par zivi nav (to nezin pat Kuldīgas mācītājs), bet ceram to ieraudzīt ejot cauri mazpilsētai. Naivums ,manā vecumā...
Pa ceļam aizejam atkal pie pogām, atdodam aizpildīto lapiņu ar trīs brašuļu vārdiem - Talsis, Telsis un Tāsis. Nē, nopietni, tiešām Tāsis! ;)
Kamēr es par Tāšiem, Sanita dabūjusi vēl vienu mēli, kas mums parādīšot kur ir vējrādis ar zivi. Nepagāja ne 15 minūtes, un atkal esam pie mājas Lielajā ielā. Un jā, joprojām, vējrādītājs nav pieņēmis zivs formu....
S****!  Tālāk pēc plāna (un skatoties uz jumtiem) bija jāņem Koklētāja piemineklis ar domājamo KP1. Un jau ceļā uz to atskārtu, ka šitie pelēki burti tak bija skatīti gandrīz 8 gadu garumā pa ceļam uz skolu.... 1905. gad apiemineklis.... Nu moins... Gājiens ar zirdziņu un atkal kalnā.... Te jau pat garīgo nespēja uzlabot tas ka spējam salikt papilduzdevuma bērnu grūtības pakāpes puzli...

Tālāk plāns vienkāršs - apmeklēt sākumā garām palaisto KP  2, pa ceļam joprojām uzmācoties garāmgājējiem ar savu zivi. Un ja nenāk apskaidrība, tad vienkārši bezvērtīgi klīst pa Talsiem līdz kontrollaika beigām skatoties uz jumtiem.
Un te laime pienāca trešo reizi - Tūrisma informācijas centrs bija atvērts! Nebija šaubu, ka mēs izskatāmies pēc 110% tūristiem, tādēļ laipnā darbiniece ar pāris uzvedinošiem pretjautājumiem mums beidzot noņēma to zivs lāstu...

Noslēgumā, ieslīgstot nelielā diskusijā ar tiesnešiekm pie 2KP par to , kas ir pakāpiens, saņemam savu punktu un tad jau atlicis tikai kārtējais "gājiens ar zirdziņu" uz autoostu pēc zivs un 10 pēdējiem punktiem.

Kopsavilkums:
1. tagad es varētu notirgot zivi jebkam. Uz ielas un svētdienas rītā. Kaut pie baznīcas.
2. ikdienā reizi pa reizei galva ir jāpaceļ. Moš ko vērtīgu ieraudzīsi...
2. rezultātos esam ierēķināti tikai 10. vietā, bet, ja rēķinām pēc pierastākas sistēmas - vispirms max savāktie punkti un tad patērētais laiks, tad jau varētu aš uz pjedestāla kāpt. ;)
3. esmu megalepns par savu komandasbiedreni, kura nav gluži pieradusi kā es ikdienā "kā pliks mērkaķis pa krūmiem skriet".
4. megapaldies organizatoriem, bija patiesi aizraujoša sacīkste, ar patīkamu pēcgaršu vēl šodien. ;)

Un kā jau vienmēr - ja kādam kas nepatīk - komatus salieciet paši! ;)