Jānis.
ŠODIEN PĒRK TORTI:

E-pasts:

Parole:

sdsdsdsd

aizmirsu paroli Aizmirsu paroli
PROZA
"Pirmās asinis"
Pievienots: 01 Jul 2008 || Komentāri: 1 ||
Sākums.

2005.gada augusts. Pie durvīm klauvē. Aija atver un skatās kaut kur uz augšu. Ienāk Aivis Beļakovs. Šis esot bijis pagasta valdē un Gunita (priekšsēdētāja) zinājusi teikt, ka es nodarbojoties ar orientēšanās lietām. Viņš runājis ar zēniem, ka varētu sarīkot kādu pasākumu. Kādu? Viņš īsti nezinot. Rokā viņam topokartes izdruka ar Ugāles apkaimi. Varētu iet pa kādu distanci, sarīkot kādus speciāluzdevumus, kaut kā tā. Ka tās varētu būt sacensības komandām. Kādu laiku runājamies, apsveram variantus. Zinu, ka ir VX sacensības komandām, taču tur vajag daudz dažādu aprīkojumu. Tad atceros, ka esmu lasījis par komandu orientēšanos, ko sauc par rogainingu. Ir tikai miglains priekšstats no aprakstiem, jo pats neesmu piedalījies. Beigās vienojamies, ka apskatīšos, ko varu piedāvāt, uzrakstīšu kādu nolikuma variantu un tiksimies.
Izpētu tuvāk, kas tas rogainings tāds. Izskatās, ka varētu mēģināt. Lai būtu interesantāk, kontrolpunkti varētu būt nedaudz ar "odziņām" - lai iegūtu kompostiera atzīmi, kaut kur jāpakāpjas, jāpiepeld ar laivu, vai tamlīdzīgi. Tiekamies vēlreiz, jau ar velosipēdiem. Izbraucam trasi, vienojamies par aptuvenu tās garumu, sacensību ilgumu. Triāla "stadionā" - karjerā pie Ēčkalniem - nolemjam uzrīkot virvju trasi. Tā jāiziet komandas 2 dalībniekiem pirms rogaininga.
Pirmais rogainings Ugālē notiek 10.septembrī. Piedalās trīs ar pusi komandas. Ar pusi, jo Aivis ar draudzeni arī pats vēlas pamēģināt. Bet jāatzīmē, ka piedalās arī Ieva un Harijs Meieri, kas jau ir gājuši rogainingu Latvijas čempionātā. Viņi arī finišē pēc nedaudz vairāk kā pusotras stundas, veicot padsmit kilometru distanci ar 15 KP. KP ir gan kokos, gan medību torņos, gan uz ūdens, gan iekārts zem tilta, kur tam jāpiekļūst pa nolauzto tilta margu. Tās ir tās "odziņas". Kontrollaiks ir 3 stundas, un tomēr pārējās komandas visus KP nesavāc. Ir arī kuriozi ar tiesnešiem. Kaspars ir iekritis Dūņezerā, noslīcinot dažas savas mantas. Vidusskolēnu komandas pārstāvi Ēriku nākas pārvest mājās no pusdistances, jo sākušās problēmas ar vēderu. Visādi citādi pasākums ir noticis, pirmā pieredze gūta. Gatis nodežūrē visu laiku sacensību centrā - karjerā. "Lido zemu" ir sarīkojusi rogainingu, lai gan pašiem pat nojausma īsta nav par šī orientēšanās veida "iekšām". Vairs neatceros, vai šis nosaukums tajā brīdī jau ir radies.
Pirmais "lidojums".

"Lido zemu" rodas, iesniedzot pieteikumu uz tautas rogainingu, ko rīko Aivars Mihailovs "Magnēta" paspārnē. Tas ir pirmais šāds rogainings saukts "Lielā pastaiga" un notiek 25.septembrī Garkalnē. Kontrollaiki ir 4h un 8h. Nolemjam, ka iesākumam pietiks ar 4h, kas liekas tīri "ņemams" laiks. Tā sākumā liekas...
Tā nu tajā svētdienas rītā sēžamies auto labi agri, jo startā jābūt jau ap 9-iem. Atrodam startu bez problēmām, jo marķējumi lielajām sacensībām vienmēr ir labi redzami un arī kartē zināms, kur starts meklējams.
Gatavojamies, starts 10.00. Laiks ir jauks. Vērojam arī citus dalībniekus. Īpašu interesi izraisa dzirdināšanas sistēmas, kuras redzam dažiem dalībniekiem. Tas arī saprotams, jo 8 stundās dzert noteikti vajadzētu. Mums līdzi pāris puslitra pudelītes ar burbuļūdeni, ko nolemjam nemaz neņemt līdzi - nu kas gan ir 4 stundas. Droši vien dzert nemaz īsti negribēsies. Par ēšanu nemaz nerunājot. Dalībnieku skaits diezgan iespaidīgs startē 109 komandas visās grupās. Mēs esam 4h ģimeņu grupā. Mūsu ekipējums kopumā ļoti pieticīgs. Es - savā orientēšanās "plēvē", kurā skrienu kopš esmu atsācis orientēšanās gaitas. Kājās mīkstas čības. Gatis parastā treniņtērpā un krosenēs.
Starts. Visi ar gavilēm uzsāk vieglu skrējienu. Lielākā daļa dodas tajā pašā virzienā, kuru esam izvēlējušies arī mēs. Saplānojuši esam kā mākam - kartes vidusposms, dzirdināšanas punkti gan pa vidu nav, bet kas ir 4 stundas...
Līdz pirmajam KP tā arī aizcilpojam. Tas ielikts mazliet ne pēc leģendas, tāpēc sanāk ka Gatis tajā piefiksējas ar mūsu komandas SI karti viens no pirmajiem. Jo pirmie mēs tur neesam, bet pirmie to jau ir tomēr uzgājuši. Kļūda jau nebija liela tai leģendā - cits mājas stūris. Pārkāpjam pirmajam pauguram un ieskrienam krūmos, kur jāsāk rūpīgāk pētīt karti. Es dodos virzienā uz celiņu, pa kuru būtu jāskrien uz nākamo KP. Gatis jau pukst, vai tik es nesāku maldīties. Bet esam uz celiņa un skrienam uz nākamo KP. Bez problēmām, bet jau ar nelielu pasoļošanu pa vidu. Redzam, ka nākamajā KP kādas komandas dalībnieks jau viens pats atzīmējas, bet otrs gaida mazliet tā kā par tālu, ja raudzīties pēc noteikumiem. Dodamies uz 3 KP. Jau jāsāk pētīt labāko piekļūšanas veidu, bet varianti nav daudz. Pārlienam pāri izcirtumam, kur jau mazliet ķeras kājas. Esam pie trešā KP un mazliet jau mūkam no kādas komandas, kas iet aiz mums. Pēc trešā KP atkal izcirtums līdz ceļam. Pirmie klupieni. Pēc ceļa atkal smags līdiens līdz stigai, pa kuru jau viegli nokļūstam līdz nākamajam KP. Jau satiekam citas komandas, kas nāk pretī, tātad iet citu maršrutu. Atkal izlienam uz ceļa, cilpojam uz nākošo KP. Iesaku iziet vienu gabalu pa taisno, kam Gatis intensīvi pretojas, jo noteikti aiziesim garām. Tomēr beigās piekrīt, un mazu stūrīti nogriežam. Esam pļaviņā pie KP, dodamies tālāk. Līdz nākamajam KP labs gabals, taču skriešana pa ceļu. Sāk just kājas... Pa laikam satiekam kādu komandu, kas nāk pretī. Pārejam šoseju, skrienam un skaitām orientierus. Tuvojamies KP rajonam, lejā no kalna, kura pakājē krūmos mētājas auto vraks, pāri purviņam un tur jau pļaviņā ir mūsu 7 punkti. Tāpat lienam atpakaļ. Paugurā sēž ģimene un pusdieno. Mēs skrienam tālāk. Vēl skrienam. Arī nākošos 7 punktus iegūstam pietiekami vienkārši, lai gan, tuvojoties KP, tas jāņem visai uzmanīgi, pētot karti. Atkal aizskrien "komanda", kas sastāv no viena dalībnieka. Savādi. Dodamies uz nākamo KP. Arī to ņemam ar lielu rezervi, lai neapmaldītos. Līdz šim viss ir ritējis pietiekami gludi orientēšanās ziņā, bet tāds jau ir rogainings - KP netiek īpaši slēpti. Nākamais KP ir tāds nogurdinošs, jo attālums paliels, skrienamie gabali taisni. Bet laiks jau arī ir aizgājis. Paliek kāda pusotra stunda, mēs esam, kartē skatoties, pietiekami patālu līdz finišam. Nu ir jālemj - ko darīt tālāk. Vai ņemt vēl vienu stūri, kurā ir 4 KP un pietiekami daudz punkti, vai neriskēt. Tomēr lēmums ir neriskēt, un dodamies pa ceļu uz pietiekami vienkāršu KP. Tā kā lēmums ir sākt iet uz "māju" pusi, tad nolemjam, ka sāksim vairāk iet, nevis skriet. Godīgi ir "atstrādātas" 2 stundas, nogurums jau liek sevi manīt. Ejam. Mēģinājumi atsākt paskriet ātri izbeidzas, jo nu jau man kājās sāk parādīties aizdomīgas sajūtas. Pagaidām vēl viss normāli. Sasniedzam KP, kārtējie 6 punkti. Ko tālāk? Iet riņķī pa ceļu vai pāri nelielam, sausam purvam. Pierunāju, ka iesim pāri purvam. Ejam. Izrādās, ka vaivariņi tur krietni līdz vidam, grūti cilāt kājas mūsu fiziskajā kondīcijā. Mūs panāk kāda 8 stundu komanda. Jautā, ko tik lēni ejam. Es saku, ka nav ko bojāt iespaidu par labo dienu. Atbild, ka tā gan - nav jau māksla aizskriet līdz galam un nomirt. Galu galā esam tikuši tam purvam pāri. Bet vēl jāpārrāpo pāri izcirtumam un tad tikai esam pie KP. Gatis nes SI, tāpēc visur viņam sanāk mazliet pieskriet vairāk. Kompasus praktiski nelietojam. Karte lasās elementāri. Ejam tālāk. Mēģinājums paskriet man beidzas ar pirmo krampīti ikros. Skaidrs, ka tālāk nekāda skriešana vairs nebūs. Nav vēl pat 3 stundas distancē... Soļojam pa ceļu līdz nākamajam KP. Uzejam virsū normāli. Tālāk pa smilšainu stigu. Pāri izcirtumam. Paugurā rāpjoties, Gatis saka, ka nu ir galā arī viņa resursi. Piedāvājos aizčāpot līdz KP, kas ir paugura pakājē, bet viņš tomēr saņemas. Ir karsts nenormāli. "Sirdi spiež" dzēriens, kurš mums nav... Bet nu jau līdz sacensību centram viens KP. Aizejam līdz tam, ejam uz centru. Pa ceļam redzam sēņotājus, kas droši vien nespēj saprast cilvēku grupiņas, kuras tāpat vien, bez redzama iemesla staigā pa mežu. Beidzot esam pie auto. Ņemam pudelītes, ejam tālāk. Izlemjam, ka paņemsim lēnītēm vēl pēdējo KP un viss. Paskriet tāpat nevar, jo krampis turpat vien gaida pirmo izdevību, lai momentā nostopētu visu pasākumu. Aizčāpojam līdz bedrei ar KP un tāpat čāpojam atpakaļ. Esam pirmie, kas finišē. 67 punkti. Mihailovs vēl pajautā, kāpēc neizmantojam atlikušo laiku, bet atbildu, ka pirmajai reizei pietiks. Bet fiziskās iespējas ir izsmeltas pilnīgi. Padzerties arī nav ko. Pilnīgs auts.
Pamazām safinišē pārējie. Organizatori sakopjas un atgādā pusdienas. Paēdam, padzeramies. Nu jau ir labi. Var sākt skaitīt nepaņemtos punktus, taču visu laiku sev atgādinot, ka tajos apstākļos, kādos bijām, vēl kādu punktu ņemšana droši vien beigtos ar laika pārtēriņu un soda punktiem. Pirmais rogainings "Lido zemu" beidzies ar 101.vietu kopvērtējumā. Taču vēl kāda ģimenes komanda tomēr ir arī aiz mums. Ir skaidrs, ko nozīmē dzeršana distancē. Un kā ir, ja nedzer. Tāpat arī ekipējuma stāvoklis. Uzvarētāji saņem medus burciņas. Mēs aplaudējam. 8 stundu dalībnieki mums šķiet monstri, kuru līmeni sasniegt nerādās iespējams tuvāko gadu laikā...
Komentāri:
andronkuls , @ 01 Jul 2008, 22:44 teica:
thumb
Pievieno savu komentāru:
Vārds:
E-pasts:(nav obligāts)
Links:(nav obligāts)
Komentārs:
Smaidiņi:
smile wink wassat tongue laughing cool sad angry crying thumb