Spilgtākās atmiņas par pirmo rogainingu.
Pievienots: 28 Dec 2009 || Pievienoja: andronkuls ||
Komentāri: 1 ||
Aigara atmiņas par pirmo rogainingu:
Es un Ivars esam pieteikušies 6h rogainingam. Īsti nav skaidrs kā viss izvērtīsies, tomēr esam gatavi startēt. Sacensību dienā komandai pievienojas Imants. Viņš saņem ar roku rakstītu numuru, bet manā un Ivara numura stūrī tiek izlabots 2 uz 3, tas norāda dalībnieku skaitu komandā. Startā liela rosība, jūt, ka šis ir Latvijas čempionāts. Man sagatavota mugursoma, kas vēlāk izrādās visai neērta un skrienot līgani kūļājas uz muguras. Tajā 1,5L tīra ūdens plastmasa pudelē, sviestmaizes un 2 snikeri.
Bet nu laiks ieraudzīt rogaininga karti. Tiesneši uzsver, lai pienācīgi apsverot piekļūšanu pie viena KP. Sākam plānot distanci un saprotam, ka jāvirzas uz D, tur iespāja savākt „treknākus” KP. Ar nelielām bažām bīstamo KP ar 10 punktu vērtību iekļaujam mūsu ceļa trajektorijā. Distances plānošanai atvēlētais laiks beidzies.
Starts. Man par lielu pārsteigumu, atskanot starta signālam, dalībnieki lielā ātrumā metas skriet. Rodas sajūta, ka esam pēdējie, kas atstāj starta rajonu. Lielā „vilcienā” virzamies uz pirmo KP. To arī atrodam paugurā un pirmie 3 punkti nopelnīti. Spriežot pēc „vagām” neesam pirmie, drīzāk otrādi. Tālāk labs gabals pa ceļu. Pa to skrienot, pamazām iepazīstos ar kartes īpatnībām un pierodu pie lielā mēroga. Esam krietni skrējuši, laiks silts un esam iesvīduši. Nolemjam skriet tikai pa ceļiem un takām. Tātad pārejam uz ātru iešanu, jo ceļš jāpamet un jādodas mežā pēc nākamā KP.
Veikti apmēram 5 km, redzam pa kādai komandai, kura no tām ir 6-stundnieki nezinam. Noķeram vienu komandu, tās ir VelMāras. Esmu pārsteigts par viņu ātrumu, jo kundzēm priekšā 24 h , uz muguras lielas mugursomas, pat katliņš tiek nests līdzi un gadi ar nav 18 un jau tik tālu tikušas.
Tā mēs virzamies uz priekšu pa mežu, gar izcirtumiem un pa stigām, vācam punktus. Apvidus diezgan brikšņains, kur varam uzskrienam. Ik pa laikam izņemam pudeles un padzeramies. Ūdens krājumi sāk izbeigties. Priekšā Īles sanatorija, ceram papildināt ūdeni. Tomēr aku neatrodam un nevienu cilvēku neredzam. Ūdens vēl nedaudz ir, tāpēc nolemjam nekavēties un ceram uzpildīt pudeles vēlāk.
Puse distances veikta, lielas kļūdas nepieļaujam un savu laika grafiku esam apsteiguši. Tāpēc pieņemam lēmumu paņemt divus neplānotos KP (8+9=17 punkti). Tikai nākas ziedot iespēju iziet caur kartē iezīmēto krūzīti.
Esam tikuši līdz kartes pašiem D. Šeit iespējams pārvietoties pa laukiem un ceļiem. Arī nākošais KP pašā ceļa malā. Leģenda – drupas , apakšā. Pieejam , redzam tā kā pagrabs. Idents viens uz komandu un man ticis pienākums to nest. Ivars un Imants turpina iet, bet es lienu atzīmēties, kas īpaši ātri gan nesanāk. Nonākot iekšā, sākumā neko nevaru saskatīt. Kad acis apradušas, redzu, ka KP šeit nav. Ieskatos ciešāk, sienā redzu melnu pleķi – vēl vienas durvis. Lienu dziļāk tumsā un ar taustes palīdzību atrodu KP. Izlienot no pagraba, nākas uzskriet, jo komandas biedri atrāvušies tālāk nekā drīkstētu.
Ūdens beidzies, dzerti gribas. Tagad nepatīkam etaps – vismaz 1 km pa purvainu un aizaugušu grāvja malu. Bet priekšā vērtīgs KP (11), un nedaudz tālāk vairākas mājas ar iespēju padzerties. Tiekam līdz KP un drīz arī līdz pirmajām mājām, kas izrādas vasarnīcas tipa – bez akas un bez cilvēkiem. Nākošajās mājās satiekam saimnieci, kura no visas sirds lūdz piedošanu, ka viņai aka izžuvusi. Laikam jau mēs izskatāmies pēc ļaudīm, kas mēnesi klīduši pa tuksnesi. Nu nekas, turpinām pa ceļu. Ivaram paliek grūti. Es ar Imantu ieejam mežā pēc kārtējā KP, atstājot Ivaru ceļmalā. Kaut kas misējas un mēs apmetam lieku līkumu, dodot Ivaram iespēju atpūsties. Tad izlienam no meža un turpinām iet trijatā pa ceļu.
Visiem spēku apsīkums un slāpes, tāpēc skriet nevaram saņemties. Tad Ivars no mugursomas izņem „padzerties” – 0,2 šnabīti. Katram pa malkam un uz nākamo KP virsotnē uzskrienu pilns enerģijas. Tad noskrienu uz takas pie komandas biedriem. Pēc pārsimts metriem pretīm brauc viens ar velosipēdu, kurš aptur Imantu. Viņš izrādās tiesnesis. Kad viss ar mūsu salabotajiem numuriem noskaidrojies, mēs turpinam ceļu.
Līdz finišam nav daudz. Tagad esam pietuvojušies purvam ar lieliem grāvjiem. Tur uz damja 10 punktu vērtais KP, par kuru brīdināja organizatori. Laika nav daudz un bez vilcināšanās dodamies gar vienu no grāvjiem. Paveicies – gar grāvi ir neliels dambis, tas gan apaudzis ar krūmiem un bebru izvagots, bet virzīties var. Kad esam pa to gājuši kādu gabalu, pretī nāk sieviešu komanda. Viņas neesot varējušas tikt līdz KP un nākas atgriezties. Saprotam, ka laiks nepietiek lielo purvu apiet, tapēc turpinam tik uz priekšu. Arī meitenes mums seko. Nonākam līdz dambja galam. Imants ņem somu rokā un pirmais metas ūdenī, jo aiz 5-6 m platā grāvja ir nākošais dambis, pa kuru var tikt līdz KP. Ūdens gandrīz līdz kaklam, bet peldēt nevajag. Esam pāri un steidzamies uz priekšu, jo laiks paliek pavisam maz.
Šis arī mūsu pēdējais KP, jo laiks nepietiek mazajai cilpiņai ar 2 KP (5+3=8punkti). Tagad 3 km pa ceļu uz finišu garām jau paņemtiem KP. Laiks maz – jāskrien. Dzert tā arī neesam dabūjuši. Pēc brīža Ivars pavisam nav skrējējs. Es ar Imantu ņemam komandas biedru zem padusēm un mēģinam skriet. Nekas īsti nesanāk – soļu garumi dažādi. Ivars saņemas un skrien cik spēj. Garām aizjoņo A.Leiboms ar biedru.
Finišs tuvojas. Skatos pulkstenī, atliek sekundes. Izvēlos finišēt komandā, nevis atrauties un iegūt pāris sekundes. Rezultātā esam nokavējuši 6 sekundes. Esam pārguruši. Kārtīga maltīte tieši laikā.
Esam veikuši ap 29 km, apmeklējuši 16 KP, rezultātā iegūstot otro vietu. Esam zaudējuši tikai A.Leiboma komandai, kas veikuši par 15 km vairāk, bet punktu summa tikai nedaudz lielāka par mūsu. Tas liecina, ka mūsu plānojums bijis veiksmīgs. Esam apmierināti !