Hermīne.
Estere,
ŠODIEN PĒRK TORTI:

E-pasts:

Parole:

sdsdsdsd

PROZA
Jukolas stāsti
Pievienots: 21 Jun 2010 || Pievienoja: Mārtiņš || Komentāri: 2 || Bookmark and Share
Un apklusīs čalas pēc Jukolas,
pārdomas, laime un sāpes nāks runas vest.
/Ģ.Liniņš, twitterī/
Vārds. Jukola
Ir vārdi, kas piepildās ar jēgu, laikam ejot. Sākumā ir tikai vārds un tie daži burti. Uz papīra. Vai tīmeklī un ekrānā. Tad guglē. Tur parādās attēli, nāk klāt kustīgās bildes. Tās jau ir ar skaņu. Sākumā bezpersonisku, murdoņas un defektu pavadībā, kā jau tīmekļa kustīgajām bildēm.
Nu kas tur daudz? Seši burti, trīs zilbes, vārds kaut kāds: "ju-ko-la". Skan jau smuki, bet skaņa šķiet tukša. Nu tāda, nekāda. Apaļa, ar uzsvērto "o" vidū. Apaļa un caura. Izveļas no mutes kā baranka. Nu, labi. Lai būtu vārds un skaņa. Bet kas aiz tiem?
Aiz skaņas un tiem dažiem vārda burtiem seko stāsts. Sākumā viens uz visiem, tad katram savs, līdz tie atsevišķie savijas kā farstu shēma pamatīgā virvē, nākot klāt jauniem un jauniem pavedieniem.
Man Jukolas vārds atnāca kā stāsts. Stāsts no drauga, kam vēl ir vismaz 30 un punkts draugi. Pirms gadiem sešiem, septiņiem. Viņš Jāņos braucot uz Somiju, skriet orientēšanās stafetē. Pa nakti. Barā. Ar lukturiem. 1000 komandas. Tur visi skrienot "vagonos" un pie punktiem "iekāpjot citā vagonā". No klints somi spīdinot acīs "baigo lukturu gaismu", daudzi skrienot ar lielajiem Silvas lukturiem. Komandā 7 veči kā Kivi 7 brāļu atdarinājums. Klausījos muti atplētis dīvainajās stāsta drumslās, bet sirdī jau pretojās tas latvieša pārgudrais - "nu tas viņiem TUR varbūt tā, ko ta' nu es. Tas jau noteikti nav priekš manis".
Tolaik orientēšanās manā galvā un praksē saistījās tikai ar Magnētu. Kalngals, Notikums, augstākā pilotāža bija "Kāpa" un iepriekš noteikta "starta minūte". Kas ir orientēšanās stafete - nebija ne jausmas. Masu starts? Nu, ko jūs? Nebija man ne luktura, ne komandas, ne brāļu. Nekā. Bet tomēr, kaut kur tas vārds ar visu apaļo "o" caurumu aizķērās...
Pirmais pildījums uz vairākiem gadiem vārdam palika kā iztēles radīta naiva dzintara gabaliņu un bērza tāss tipa glezniņa ar aptuveno sižetu: patētiskā nakts klusumā pār Somijas ezeriņu ceļas viegla migla.Tumšs, tomēr ne pavisam melna nakts. Ezera pretējā krastā aug nīkulīgi bērzi, aiz tiem paceļas drūmas, tumšas granīta klintis. Pa ezeriņa pretējo purvaino krastu, gar klintīm rindiņā skrien 7 somu jaunekļi, tautiskās linu drānās tērpušies, blondajiem matiem plīvojot, milzīgiem Silvas lukturiem pierē.
Pagāja daži gadi un vārda pustukšo o-baranku ar milzīgu, sulīgu sprādzienu piepildīja tāda emociju un pārdzīvojumu gamma, ka, šķiet, tas pats necili caurais vārds būtu pārlikts no fonta izmēra 8pt uz 72, un otrās zilbes "o" nu kļuvis par pasaules nabu vai melno caurumu, kas iesūc visus, kas tam tuvojas. Arī daļu sirds un prāta, kas nu izrunājot to "Jukola", škiet piekritīgi vārdam. Rezervēti. Kā Ryanair biļete. Bez atcelšanas, datuma un uzvārda maiņas iespējas. Daļa sirds, ar ko pildīt barankas caurumu.

Nu kas tur daudz? Seši burti, trīs zilbes, vārds kaut kāds: "ju-ko-la". Bet skaņa kāda! Un kāds pavediens jau katram!
Bailes un satraukums, sviedri, ūdens un dubļi, nakts, sniegs un aukstums, prieks un rūpes, cerības un sarūgtinājums, klusās lūgsnas un skaļais lepnums, plecu sajūta, karogu plīvas un biedru uzmundrinājums, vēlmes un iespējas, nevaru un varu, gandarījums un neiztrūkstošā laimes hormona deva beigās. Tas viss vienā DNS virtenē. Vai sešos burtos ar cauro "o" vidū.

Otrs vārds
Ir jau vēl arī otrs vārds - Venla. Tas, laikam, domāts, lai atšķirtu meiteņu darīšanu no puikām. Radies pēc Jukolas. Kāds mēģinājis sitematizēt un salikt pa plauktiem kā preces lielveikalā. Vai skolēnus-ekskursantus autobusa "zaļajā pieturā" - meitenes pa labi, zēni pa kresi. Nu nez', nez', vai izdevās. Salikt jau salika, skaņa ir, plaukti ir, burti ar' gandrīz tikpat daudz cik Jukolai, un pat caurais "o", laikam bailēs no barankas tukšuma, nav ielikts. Sāga piemeklēta, viss tā kā būtu. Bet nav...Nav pašam vārdam tās dziļās jēgas, nav stāsta, tā, kas liek zibeņiem skraidīt galvā, sajūtu un atmiņu kamolus šķetināt. Ir un paliek Venla tikai rezultātu tabulai, annālēm un sadaļām, kārtības un mīļā miera labad. Nu saka jau meitenes, ka Venlas starts ir divos, un Venlā ir 4 etapi, bet tas ar piedomāšanu. Apstājoties un saņemoties, pirms to Venlu laist pār lūpām. Uz mēles jau ir kas cits. Uz mēles un sirdī... Tas patiesais, dzīvais, piepildītais vārda emociju segums aiziet kā neapstrīdama desmitā tiesa Jukolas lielajam, apaļajam "O". Jo meitenes jau nebrauc skriet Venlā. Un nedomā, ka "nākamgad Venla". Viņas brauc skriet Jukolā!. No visas sirds! Un kad sarunas nonāk līdz: ".. un tad es tur gāju no 53. uz priekšpēdējo..." Tad Venlas vārds ir no galvas ārā. Uzbudinātajos smadzeņu apcirkņos kā neona lampa zaigo Jukolas vārds. Un saki ko gribi, bet nu tai Jukolai ir skaņa. Piepildīta. Ar garšu, sāpi un spēku.
Artūrs , @ 22 Jun 2010, 00:24 teica:
Nu ko.. musulmaņiem ir Meka, orientieristiem - Jukola..
andronkuls , @ 22 Jun 2010, 08:16 teica:
Ļoti ceru, ka Mārtiņš vismaz pensijas gados pievērsīsies rakstniecībai. Tā pa īstam - ar grāmatām cietajos vākos grāmatnīcās.
Pievieno savu komentāru:
Vārds:
E-pasts:(nav obligāts)
Links:(nav obligāts)
Komentārs:
Smaidiņi:
smile wink wassat tongue laughing cool sad angry crying thumb