gatis @ 03 Mar 2008 01:33 am

Es vismaz par nākamo kārtu pierīgā, jo savādāk tā tikšana uz Kurzemi tomēr ir pagrūta (laikam vajadzēja tomēr tiesības nokārtot).
Manuprāt, nākamā kārta varētu notikt 15. vai 16.martā (nākamnedēļ neder - Kuldīga). Pa dienu magnēts, pa nakti Ziemeļkurzemes tuss.

Andris @ 03 Mar 2008 08:50 am

Nu ko lai es saku, es vēl tikai mācos...! Kā jau teicu, kad liku distanci lāgā nesapratu pat - grūta, viegla, grūta, viegla...! Bet nu sakiet lūdzu vai dienā, Kamparkalnā ko tamlīdzīgu var veidot !?

andronkuls @ 03 Mar 2008 09:27 am

a ko, gribējām sūro, i dabūjām. Kamparkalns tev nav nekāds "iesit man ar mazo pātadziņu". Brīžam pārņēma tāda nirvānas sajūta, bet brīžam tāda citas dimensijas sajūta. pie 5. punkta bija tāda kā migla, un es sajutos tā it kā skatītos uz sevi no malas. Izbaudīju arī to kā ir kad "punkts nelaiž prom". Bet visā visumā, lai arī man skrienot izspruka vairāk lamu vārdu kā parasti(par to liecina no vienas vietas saplēstās kājas), pasākumu izbaudīju pat ļoti.
Mazā distance gan bija pa grūtu, tur viņiem būtu ko cīnīties arī dienas laikā.
Guntars ierādīja mums mūsu vietu, tā ka gandrīz japadomā, vai tā jukola nebūs lieki.

andronkuls @ 03 Mar 2008 09:37 am

p.s. man ar jaunais zīmējamais uz firefokša neiet. vai es vienk nemāku ar viņu rīkoties.

andronkuls @ 03 Mar 2008 10:07 am

p.s.2. arī vecais zīmētājs nekā man neļauj nofinišēt(splitu vairāk kā kp - 22? )

Eva @ 03 Mar 2008 10:22 am

Tiem, kas to visu vēroja arī bija interesanti! Nudien tikpat cik tiem, kas mežā! Grozs ar āboliem, ugunskurs, zāģīts un egle, tēja un jauka patērzēšana!! Ideāli pavadīts vakars arī bez Extrīma! Paldies Mirecku ģimenei!

Andris @ 03 Mar 2008 10:58 am

Paldies, paldies, paldies! Man jau likās, ka komentāru nebūs vispār, vai arī ne tie labākie. Pagaidām laikam tas sliktākais ir par mazo distanci (kam pilnībā piekrītu)! Atvaino Ojār'! Ceru, ka vakardiena tev neatņems vēlēšanos izbaudīt orientēšanās nakti atkal un atkal!

guntars @ 03 Mar 2008 11:00 am

Gribēju pateikt paldies par distanci! Laikam jau mēs to bijām pelnījuši. :) Bija smagi, bet nebija tā, ka pilnīgs bezceris - skriet varēja. Mums ar Raimi bija veselīgs sagurums pēc rīta treniņa, kur mēs noairējam pa Amatu kādus 22km (~4h) un bišku atsalām. Plus vēl man sanāca pēdējo distances trešdaļu skriet lēnāk, jo vienai čībai gandrīz pilnībā atlobījās zole. Nopietni sakļūdījos uz 1.kp. Teikšu atklāti, distanci tālāk skrēju ar domu, ka KP bija nepareizi ielikts, bet laikam jau tomēr viss bija ok..
Dažas rekomendācijas: 1) būtu labi, ja tomēr padomātu par nelieliem atstarotājiem pie KP - atstarojošā uzlīme, kā Magnēta KP, aptīta ap metāla kātu ir pilnībā pietiekami (atzīšos, ka tas arī bija viens no iemesliem kāpēc es sakļūdījus uz 1.kp, jo skrēju ātri pa kori un naivi meklēju KP atstarotāju). 2) plānojot distanci tomēr vajadzētu mēģināt izvairīties no šauriem leņķiem un pretkustības (lasam IOF os noteikumu 2.pielikumu). Savādāk sanāk drusku negodīgi - tie kas KP paņem ātrāk, skrienot prom, "izceļ" šo KP nākamajiem. Man gadījās izcelt citiem 7., 8. un 10.KP, bet bija vēl iespējas.
Paldies!