Mārtiņš @ 22 Mar 2009 10:35 am

Patika?

IlzeL @ 22 Mar 2009 12:27 pm

Paldies Mārtiņam. Šoreiz tiešām bija supersūrais, OKZK stilā ieturētais nakts treniņš. Mān jau patika. Tikai laikam jāsāk apdomāt iespēja nakts treniņā ņemt līdzi kabatiņā vismaz pāris konfektes. Daudz netrūka, lai man atkal degviela būtu pietrūkusi

andronkuls @ 22 Mar 2009 01:57 pm

Lai gan es šmaucos un skrēju sniegam pa virsu, man ar patika.

aivars @ 22 Mar 2009 02:41 pm

Pēc 2 dienu pārgājieniem pa pauguraini man ir ļoti reāls priekšstats, kā jums gāja pa šo nakts treniņu

Mārtiņš @ 22 Mar 2009 02:50 pm

Paradokss - šodien noņemot punktus - tīrā bauda: cieta, cieta sērsna, skrien kā pa galdu, gandrīz visur. Nesaprotu, ko jūs tur tik ilgi darījāt : Labi varēja redzēt kur vakarnakt gājuši"pavieglie", un kur "caurkritēji".

Ilze @ 22 Mar 2009 04:28 pm

Man ar patika. Vienīgi, ja līdz vakardienai man bija doma pieteikties Alnim, tad nu jau šī doma ir pārgājusi.

mareks @ 22 Mar 2009 05:27 pm

paldies, Mārtiņ! īpaši par brezenta bahilām, ko tu man iedevi pirms starta! mans "radošais eksperiments" pirms punkta nr. 5. gan, izrādās ir maksājis vairāk laika nekā es biju iedomājies... bet nu diez vai tam šeit bija liela nozīme. katrā ziņā dīvainākais sestdienas vakars, kāds man pēdējā laikā bijis...

Artūrs @ 22 Mar 2009 08:07 pm

Nu ko - skarbi bija! Bridu, kritu, bridu, atkal kritu un domāju, ka kādreiz šis traģiskais piedzīvojums noteikti kļūs par uzjautrinoši patīkamām atmiņām, ko stāstīt mazbērniem pie kamīna.
Ko šoreiz nepaveica kritušie koki, to ar uzviju kompensēja sērsna. Kad likās, ka staigāšana pa sniega virsmu jau ir apgūta un jau trešais (!!) solis pēc kārtas brīnumainā kārtā neielūst sērsnā, atkal sekoja [pīīīī] un kāja līdz celim sniegā.
A tā vispār, paldies par 2. etapu! Reti jau kad tādi gadās. Retu reizi jau der izmēģināt arī tādu makro-orientēšanos.
Par visu distanci šoreiz nevaru kompetenti izteikties, bet vismaz pirmie 8 punkti bija savās vietās. :)